Laiks iet, un pamazām iepazīstam norvēģu dzīvesveidu arvien vairāk. Jau zinām dažādas frāzes, ko varam izmantot, sākam saprast arī atsevišķus uzrakstus uz ielas un veikalā. Norvēģu valodas un kultūras kursā to visu var iemācīties.

Pagājušo nedēļu mums bija jātaisa prezentācija par Norvēģijas kultūru un izklaidi, kuras ietvaros apskatījām Norvēģu dzīves īpatnības, kultūras iezīmes, dažādus ēdienus un izklaides iespējas šajā valstī.

 Prezentāciju var apskatīt šeit:

 http://prezi.com/gxg207kuxnbt/leisure-and-traditions-in-norway/

 Tiesa, paši ārpus Kongsbergas tā ar neesam bijuši, jo tās transporta biļetes ir apmēram 10 reizes dārgākas kā Latvijā. Trakums! Un tomēr, vēl jau ir nedaudz vairāk kā 2 mēneši laika – vēl var paspēt 🙂

 Iespaidi par Norvēģiju

 Šeit īpatnēji ir laika apstākļi, kas ļoti strauji mainās, gandrīz katru dienu ir svārstīgs – gan līst, gan spīd saule, gan pēkšņi sāk pūst spēcīgs vējš. Un šorīt skrienot rīta rosmē redzējām, ka kalnu galos redzams balts pūdercukurs – domājam, ka varbūt pirmais sniegs. Tas ir nedaudz jocīgi, jo, ja izej pastaigā un spīd saulīte, laiks ir pasakains, tad nevari būt drošs, ka pēc divām stundām nelīs.

Interesanta ir arī pati Norvēģijas zeme, kas šeit Kongsbergas apriņķī ir viens liels liels akmens vai klints uz kuras plānā kārtā tūkstošiem gadu krājusies augsne.. Šur un tur esam redzējuši, ka privātmāju pagalmā pusi no teritorijas aizņem liels akmens klons.

Norvēģi ir ļoti laipni cilvēki, it sevišķi pret ārzemniekiem, izpalīdzīgi, ja redz, ka kaut ko nesaprotam vai nevaram atrast – tūliņ palīdzēs.

Vēl mums tāds iespaids, ka norvēģi ir diezgan lepna tauta un ir diezgan lieli savas valsts patrioti, kā arī viņi necenšas būt līdzskrējēji citiem, bet ir diezgan neitrāli pret citām kultūrām un paši izvēlas savu ceļu. Kā jau zinām, norvēģi noraidīja iestāšanos ES un ir samērā lieli savas produkcijas cienītāji, sargājot savus ražotājus. Mēs spriežam, ka ar viņu turību tas ir diezgan gudri, jo būtībā viņi rūpējas, lai viņu bagātība riņķotu Norvēģijas ekonomikā un tur arī paliektu.

Pārtikas veikali gan ir diezgan atšķirīgi no mūsējiem, jo ir citādāks produktu piedāvājums – daudz zivju produktu, daudz saldētu produktu – it sevišķi picas!!!!! Un visur Norvēģu preces, kas bieži vien ar neko īpašu neatšķiras, tikai ar cenu. Bet ir jau arī jocīgas lietas – brūnais siers, daudz un dažādi laša ēdieni, protams, nevar atrast nedz griķus, nedz normālu krējumu. Interesanti, ka pārtikas veikalos nepārdod stipros dzērienus, tikai alu, tam esot specializēti veikali.

 Augstskola

 Esam patīkami pārsteigti par mūsu Vidzemes Augstskolas un Latvijas izglītības līmeni, jo jūtamies tā, it kā būtu mācījušies un zinātu daudz vairāk no biznesa vadības nekā mūsu biedri no citām valstīm, turklāt citi studenti ir pārsteigti par to, ka katru gadu mums ir prakse un par citām stingrākām prasībām.

Vēl ir radies tāds iespaids, ka mūsu ierobežotie resursi liek mums latviešiem strādāt efektīvāk nekā to dara turīgie norvēģi, kas var atļauties izlietot neiedomājami daudz papīra visādai informācijai, kam Latvijā būtu izmantots internets vai citi informācijas tīkli, vēl norvēģi var atļauties asfaltēt ielu no jauna, kas pēc Latvijas standartiem būtu vērtējams kā labs segums, kā arī vēl mēs redzējām kā vairākas dienas no vietas laternas uz ielas dega cauru diennakti. Tā lūk.

Brīvais laiks

 Brīvajā laikā spēlējam futbolu vai basketbolu, ejam pastaigāties vai kā citādi pavadām laiku ar kaimiņiem no kopmītnēm.

27. septembrī ar dzīvokļa biedriem atzīmējām māsas 21. dzimšanas dienu jeb 2. pilngadību. Pagatavojām augļu kūku, uzvārījām tēju un visi kopā dikti jauki pasēdējām pie galda, sveču gaismiņā baudot gardumus. Tik dikti žēl, ka pati jubilāre Latvijā.

Nesen kopā ar Ahmedu un Larsu bijām uz kādu kalnu ezeriņu makšķerēt. Zivis gan nenoķērām, bet lieliski pavadījām laiku kāpjot pa kalnu takām un gravām. Iepazīstot gan Norvēģijas nedaudz skarbo dabu, gan pašus norvēģus.

 Lars pastāstīja, ka troļļi norvēģu kultūrā izrādās ir tādi nešpetni radījumi, no kā būtu jābaidās Norvēģu bērniem, lai tie neietu tumšos vakaros uz mežu un neapmaldītos, nepakluptu un nesadzītos uz kādas klints, ko te ir ne mazums. Tā norvēģi savus bērnus sargāja. Un lai mazie nedomātu pustumsā peldēties ezeros tam bija domāta leģenda par nezvēru, kas dzīvo ezerā.

Zemāk ievietojām dažas bildes, lai redzams, kur mēs bijām un ko darījām…